Eneagramma un atkarības

Astotnieki pēc savas dabas ir cilvēki, kas darot lietas “izspiež visu sulu no sevis”, proti, viņi patiesi tic, ka ir neuzveicami un ir spējīgi visu izdarīt paši. Viņi reti uztraucas par nākotni un visu, ko dara, dara no sirds. Tas arī attiecas uz ēdiena un alkohola patēriņu. Tādējādi Astotniekiem var rasties atkarības, ko viņi pat nepamana, savukārt, populārākais aizbildinājums būs – “es tikai izklaidējos ar vērienu”. Viņos mājo svēta pārliecība, ka viņi ir stiprāki par jebkuru atkarību un var pārstāt jebkurā mirklī. Proti, viņi visu kontrolē. Tieši šī iemesla dēļ Astotnieki pārsvarā nespēj atzīt savas atkarības, kur nu vēl lūgt kāda palīdzību. Viņiem tas nozīmē zaudēt kontroli un atzīt savu vājumu, un tas nav pieļaujams. 

Astotnieki var uzsākt ārstēšanos tikai uz vienīgi, ja paši nonāks pie apziņas, ka viņiem tas ir vajadzīgs un to darīs izvirzot savus noteikumus. Citiem vārdiem sakot, Astotnieki ir tie, kas izjuzdami spiedienu no citiem, par spīti darīs pretējo, jo Astotnieki pieļauj kontroli tikai no savas puses. Pat uzsākot ārstēšanos viņi centīsies pārņemt kontroli pār notiekošo un konfrontēs sistēmu vai cilvēkus, kas Astotniekus centīsies ierobežot. Savā tiešumā viņi kļūs nežēlīgi un uzlabojumi nebūs novērojami līdz brīdim, kamēr Astotnieki neatļaus sev justies vājiem un aizsargājamiem.  

Devītnieki vienmēr tiecas slāpēt iekšā esošās dusmas un šim nolūkam pārsvarā izvēlas alkoholu. Viņi tic, ka pēc pāris dzērieniem pasaule kļūst par laimīgāku un draudzīgāku vietu, svešie kļūst par draugiem un visi ir uz viena viļņa. Iedzerot Devītnieki kļūst atvērtāki apkārtējai pasaulei, taču vienlaikus zūd reālā saikne ar viņu patiesajām vajadzībām. Pakļaujoties atkarībām, viņi dara vienu un to pašu, stāsta vienus un tos pašus stāstus, būtībā ieciklojas notikumos un sajūtās, kas liek viņiem justies labi un dod sajūtu, ka viņi kontrolē apkārt notiekošo. Pakļaujoties atkarībām arvien vairāk, Devītnieki kļūst neefektīvi. Viņi izvairās apzināties savu patieso stāvokli un savas pieaugošās problēmas, piemēram, trauksmi, nospiestās dusmas, var sākt nomākt ar dažādu narkotisko vielu vai medikamentu palīdzību. 

Spiesti uzsākt ārstēšanos, Devītnieki šķitīs kā ideāli pacienti – pakļausies noteikumiem un režīmam, taču realitātē tas ir veids, kā viņi it kā kontrolē notiekošo. Devītniekiem ir raksturīgi izvairīties no konfliktiem, jo tas viņiem dod ilūziju pār kontroli viņu dzīvē, proti, ja es kontrolēšu situāciju un man apkārt nebūs konflikti, tad viss būs labi. Diemžēl, realitātē šī viltus kontroles sajūta var izrādīties postoša Devītniekiem, kas atrodas atkarību gūstā. Izvairoties no konfliktiem, viņi piekāpjas apkārt esošajiem, zaudējot spēju formulēt savas patiesās vajadzības un tādējādi ieslīgstot atpakaļ savā utopiskajā iekšējā pasaulē un atkal, ļoti iespējams, nododoties vecajiem ieradumiem, tai skaitā atkarībām. 

Vieninieki ir tas Eneagramma tips, kas sevi iekšēji un ārēji tik ļoti kontrolē, ka šis stīvums un stingrība mēdz vizuāli izpausties ārēji. Viņi zina, kas ir pareizi un kas nav. Svarīgi ir saprast, ka šeit tiek runāts par viņu pasaules uztveri – var būt Vieninieki, kas uzskata, ka alkohols ir slikta lieta un nekad dzīvē to nelietos, taču tajā pašā laikā uzskatīt, ka nomierinoši medikamenti ir labi un aizrauties ar to pārmērīgu lietošanu, pat nesaprotot to postošo dabu. Citiem vārdiem sakot, Vieninieki visticamāk kļūs atkarīgi no vielām, nodarbēm, kas viņu pasaules uztverē ir iedalītas labajā sarakstā. Situācijai pasliktinoties, Vieninieki krīt galējībās, lai saglabātu kontroli pār notiekošo un sevi, piemēram, ja Vieninieki uzskatīs, ka nepieciešams zaudēt svaru, viņi stundām ilgi var nodarboties ar sportu vai lietot dažādas tievēšanas tabletes, pat neapzinoties, ka pirmā un otrā rīcība pārmērīgos daudzumos var būt kaitīgāka nekā daži liekie kilogrami. 

Vieniniekiem ir sarežģīti uzsākt ārstēšanos no savām atkarībām, jo viņu atkarības ir cēlušās no viņu labo lietu saraksta. Tā kā Vieninieki līdz kaulam zina, kas ir labs vai slikts, viņi nespēj pieņemt, ka kaut kas, viņuprāt, labs var izraisīt nopietnu saslimšanu – atkarību. Nonākot ārstēšanās programmā, Vieninieki jutīsies labi saņemot stingrus norādījumus un uzdevumus, izaicinājums radīsies brīdī, kad būs jāsaprot un jāpieņem, ka viņiem ir atkarība, kas radusies noteikta iemesla dēļ. Proti, Vieninieki, visticamāk, atgriezīsies savu atkarību gūstā, kad ārstēšanās laikā nebūs spējīgi pieņemt, ka viņu uzskats par lietu sadalījumu labajā un sliktajā ir izrādījies nepareizs.