Eneagramma un maltītes ārpus mājām

Cilvēka personības ietekme uz viņa lēmumiem ikdienas dzīvē ir nenoliedzama un bieži vien neapzināta. Mēs esam tādi, kādi esam, un, kamēr nesākam strādāt savas attīstības virzienā, pat neaizdomājamiem par to, “kāpēc es tagad rīkojos tieši šādi?”. Jo ikdienišķāka un pierastāka ir darbība, jo mazāk mēs par to domājam. Mūsu apzinātība rodas attīstībā, un Eneagramma ir viens no daudzajiem modernās pasaules ceļiem, ko var izvēlēties savai attīstībai. Šoreiz vēlos ar Jums dalīties, kā katrs no Eneagrammas tipu pārstāvjie,  visticamāk, uzvedīsies dodoties ieturēt maltīti ārpus mājā,  un, iespējams, paši par to pat neaizdomājas.  

Vieninieki ir tie cilvēki, kas, visticamāk, ieradīsies pirmie. Smejoties par viņiem var teikt, ierasties piecas minūtes agrāk nozīmē būt laicīgi, savukārt, ierasties precīzi noteiktajā laikā nozīmē nokavēt. Zviedru galds ir vieta, kur Vieninieki izpētīs visas savas iespējas, taču izvēli balstīs nevis uz to, ko patiesi vēlētos ēst, bet to, kas, viņuprāt, būs pareiza maltīte.  Restorānos ilgstoši tiks pētīta ēdienkarte, līdz tiks atrasts pareizais un pats labākais ēdiens, savukārt, ja kāds no biedriem pasūtīs kādu citu ēdienu, kas, viņuprāt, tomēr ir pareizāks, Vieninieki nekautrēsies un nomainīs savu pasūtījumu. Savukārt, ja atnestais neatbildīs Vieninieku standartiem, tas tiks sūtīts atpakaļ uz virtuvi. Tajā pašā laikā viņu porcijas būs nelielas, jo sevis ierobežošana un turēšanās noteiktos “grožos” ir Vieninieku ikdiena. 

Divnieki ir uz cilvēkiem orientēti, un viņiem ļoti patīk ēst ārpus mājām, jo tā ir iespēja socializēties. Viņus var salīdzināt ar itāļu mammām, kas uzskata, ka ēdiens ir svēts, jo vieno ģimeni. Uzaicinot divniekus ciemos pie sevis, jārēķinās, ka viņi steigsies palīgā uz virtuvi – gan gatavot, gan novākt traukus. Viņi tā parāda, ka ir lieliski viesi. Tā kā Divniekiem ir grūtības ievērot citu robežas (jo viņi ir tik izpalīdzīgi un vienmēr steidz palīgā – gan lūgti, gan nē), nebūs brīnums, ja Divnieki sniegsies pāri galdam nogaršot ēdienu no citu šķīvja un aicinās jūs darīt to pašu. Savukārt, viņu vismīļākie restorāni būs tie, kur viesmīļi zinās viņu vārdus. 

Trijnieki savas ārpus mājas maltītes ieturēs modernākajās un jaunākajās vietās pilsētā, pat ja tas būs ārpus viņu budžeta. Iemesls tam ir, ka viņi tādās vietās var sastapt vajadzīgos cilvēkus un būt pamanīti. Lai uzturētu savu tēlu, Trijnieki apgūs dažādus kursus, jo nemācēt atšķirt dažādus vīnus, viņuprāt, ir pazemojums, un tas bojās viņu reputāciju. Maltītes ārpus mājas ir veids, kā Trijnieki ievāc sev vajadzīgo informāciju un kontaktus, ko vēlāk izmantos savu mērķu sasniegšanai. Savukārt, savu ēdiena izvēli Trijnieki, visticamāk, balstīts uz domu, “kas vislabāk izskatīsies šajā konkrētajā kompānijā”, pārsvarā nekad neizvēlēsies vienu un to pašu ēdienu  un bez vajadzīgas atkārtoti neies uz vienu un to pašu restorānu. 

Četrinieki rūpīgi izvēlēsies vietas, kur doties ieturēt savu maltīti. Vienmēr būs svarīga kvalitāte un īpašums piedāvājums (šefpavāra speciāli gatavots ēdiens, nevis akcija 2 par 1 cenu). Viņiem raksturīgi ievākt informāciju un atsauksmes par restorāniem un doties turp, kur varēs baudīt izsmalcinātāko ēdienu. Savukārt, lasot ēdienkarti, izvēle tiks balstīta uz principu “šo es negribu, un šo arī utt.”, nevis domājot, ko viņi grib. Četriniekiem ēdiens ir veids kā uzsvērt savu individualitāti, un tādai ir jābūt arī viņu maltītei. Viņi labāk vienu reizi baudīs izcilu un unikālu ēdienu, nevis apmierināsies ar zemākas kvalitātes maltītēm biežāk. Tieši tāpat viņi nekautrēsies izteikt savu viedokli par to, ja, viņuprāt, kaut kas bojās Četrinieku idillisko maltīti.  Jo īpašāku attieksmi Četrinieki saņems, jo biežāki viesi viņi būs konkrētajā iestādē. 

Piecinieki būs tas cilvēks, kas sēdēs nedaudz nost no visiem, iespējams,  vistuvāk izejai. Jā, cilvēks, jo viņi  labāk izvēlās ieturēties atsevišķi. Viņi nav socializācijas fani, tāpēc kaut kur dodoties sākumā ļoti domās par to, vai tas tiešām ir nepieciešams. Savukārt, dodoties kopā ar kādu, vienosies par precīzu laiku, kad ies prom. Izņēmums ir maltīte kopā ar cilvēkiem, kas spēs padziļināt Piecinieku zināšanas kādā konkrētā jomā. Vienlaikus Piecinieki ir visnotaļ apātiski attiecībā uz ēdienu, viņi to uztver kā degvielu tālākai zināšanu apguvei. Līdz ar to došanās uz restorāniem viņiem šķiet kā naudas izšķērdēšana, taču tomēr nonākot tajos var gadīties, ka no ēdienkartes pasūtīs dārgāko ēdienu – kā atriebību, ka ir izvilkti no savas “alas” vai arī vienkārši tāpēc, ka ir tik neieinteresēti notiekošajā, ka nepievērš uzmanību izcenojumam. Svarīgi, ka Piecinieki nemīl dalīties ar savu ēdienu, tāpēc mēģinājumu nogaršot viņu maltīti var uztvert kā uzbrukumu. 

Sešinieki mīl dalīties ar informāciju par jaunākajiem restorāniem vai bāriem, taču ir ļoti uzmanīgi sava ēdiena izvēlē un pārsvarā izvēlēsies drošus, pārbaudītus un tradicionālus ēdienus. Tā kā viņiem raksturīgas ir šaubas par visu, tai skaitā savu viedokli, Sešinieki paļausies uz kāda sev ļoti  uzticama cilvēka viedokli, kad būs jāizvēlas jauns restorāns vai ēdiens. Citiem vārdiem sakot, pastāv ļoti liela varbūtība, ka Sešinieku jūs satiksiet vienā un tajā pašā restorānā, ēdot vienu un to pašu ēdienu. Tas ir tāpēc, ka viņi baidās piedzīvot vilšanos un zaudēt uzticību sev vai cilvēkam, kas ieteica to vietu/ēdienu. Sešiniekiem patīk lieli pikniki, skatīties sporta spēles kopā ar draugiem jeb atrasties lielā kompānijā, tādējādi esot drošībā. Tieši šī iemesla dēļ, visticamāk, Sešinieki uz restorānu dosies kādās darba pusdienās, nevis romantiskās vakariņās.  

Septītnieki mīl dažādību un jaunas emocijas, tāpēc, dodoties ieturēt maltīti ārpus mājām, tas būs gājiens uz jaunu restorānu un maltīte jaunāko tendenču stilā. Viņi bieži vien savu draugu kompānijās būs tie, kas jau bijuši restorānā, kas burtiski tikko atvēries, un labprāt dalīsies savos iespaidos par to. Septītnieki lepojas ar savām zināšanām par dažādiem ēdieniem un dzērieniem un to, ka ir jaunāko notikumu virpulī. Viņi mīl eksperimentēt ne tikai izbaudot jauno, bet arī atdzīvinot veco, proti, mainot vai pildinot sen zināmas receptes ar jaunām sastāvdaļām. Septītnieki tērē savus līdzekļus, lai iegādātos labākos vīnus, eksotiskākos ēdienus jeb netaupa līdzekļus, lai nopirktu jaunas emocijas. Viņi ir tie, kas neēdīs vakardienas ēdienu vai neies uz vienu un to pašu restorānu, nepasūtīs zināmu ēdienu, jo tas ir garlaicīgi. Tā kā Septītnieki nepārtraukti bauda jauno, viņi ir tiešām izglītoti ēdiena kritiķi, kuru viedoklī ir vērts ieklausīties.  

Astotnieki ēdot ārpus mājām pakļaujas savām iegribām un var mierīgi pasūtīt vairāk ēdiena nekā fiziski ir spējīgi apēst. Ja citi tipi tieksies izvēlēties starp vienu no diviem desertiem, tad Astotnieki visticamāk pasūtīs abus, jo tā gribas. Viņi jūtas, ka ir to pelnījuši, jo ikdienā viss turas uz viņu pleciem. Tā kā Astotnieki ir cīnītāji, nevajag brīnīties, ka kāds no viņiem var iesperties restorāna virtuvē, lai pārliecinātos, kā tiek gatavots ēdiens vai lai kontrolētu viesmīli, kas iepriekš ir radījis bažas. Viņi vienmēr zina, ko grib un pieņem savus lēmumus ātri, kā arī nebaidās un nekautrējās tos izteikt skaļi, un ir tendēti panākt sev vēlamo, piemēram, izsaukt restorāna menedžeri, ja kaut kas neapmierina. Vienlaikus Astotnieki ir pārliecināti, ka viņi zina, ko vēlas arī viņu biedri, un nekautrējas pasūtīt viņu vietā. Astotniekiem patīk saņemt pakalpojumu atbilstoši veiktajai samaksai, pretējā gadījumā viņi dodas cīnīties par taisnību. 

Devītnieki ir cilvēki, kas ar grūtībām sagatavosies, lai izietu no mājām. Viņu domas tiks nepārtraukti novērstas no Devītnieku gatavošanās, un viņi sākumā izdarīs kaudzi citu lietu un tikai tad dosies ceļā. Rezultātā Devītnieki pārsvarā vienmēr kavē, lai gan viņus pašus tas īpaši neuztrauc līdz brīdim, kad kāds izrāda tiešas dusmas, piemēram, par pazaudētu galdiņa rezervāciju. Devītnieki bieži ēd neapzināti, jo blakus vienkārši ir pieejams ēdiens, tāpēc mēdz pārēsties. Citiem vārdiem sakot, ēdiens Devītniekiem ir kā mierinājums – viņi ēd, lai mazinātu diskomfortu. Devītnieki reti aizies uz to restorānu, ko paši grib apmeklēt, jo viņi pielāgosies pārējai kompānijai, lai izvairītos no konflikta. Tieši tā pat ar ēdiena izvēli – Devītnieki pasūtīs to, ko pārsvarā pasūtīja visa kompānija, jo viņi negrib izcelties, un darīs to vieni no pēdējiem. Gadījumā, ja Devītnieki nebūs apmierināti ar pasūtījumu, visticamāk, to noklusēs, lai neradītu konfrontāciju, un ēdīs to, ko viņiem atnesīs.