Vārds Eneagramma ir izveidojies no grieķu valodas vārdiem „ennea” – deviņi un „gramma” – figūra.
Eneagrammas simbols sastāv no trīs elementiem: apļa – uz kura vienādos attālumos ir izvietoti deviņi punkti, apļa iekšpusē ir vienādmalu trijstūris – kas savieno trīs virsotnes 3, 6 un 9 un heksagrammas jeb sešstūra, kas savieno virsotnes: 1, 2, 4, 5, 7 un 8. Katrs no punktiem simbolizē vienu no raksturiem.
Kopā Eneagramma apraksta deviņus dažādus raksturus jeb pasaules uztveres, par pamatu ņemot nevis stratēģijas darbības līmeni, bet motivāciju – kāpēc cilvēki tā rīkojas.
Eneagramma ne tikai raksturo cilvēku tipus, bet apraksta arī to, kā mūsu uzvedība un iekšējais stāvoklis mainās dažādās dzīves situācijās un kontekstos, visbiežāk stresā un komfortā. Šīs pārmaiņas atzīmētas ar bultām, kas atrodas simbola iekšpusē. Nosacījums ir ļoti vienkāršs – stresā kustība notiek bultas virzienā, jo, kad neesam labā resursu stāvoklī, ir grūtāk pretoties un biežāk virzāmies tur, kur straume nes. Bet komfortā kustība notiek pret bultu, jo atrodoties labā resursu stāvoklī, mums ir pietiekami daudz spēka un enerģijas, lai darītu neierasto un ietu pret straumi.
Pārejot bultas virzienā vai pretēji, mēs savu Eneagrammas tipu nemainām, bet tikai sākam vairāk izmantot tā tipa stratēģijas, kurā pārejam jeb uzvedības līmenī, kļūstam līdzīgāki tam tipam, kurā pārejam, bet iekšējā motivācija paliek tā pati – mūsu tipa motivācija.
Vēl ir tāds termins kā spārni. Katram no tipiem var būt viens vai abi blakus esošie tipi, kā spārni. Tas nozīmē, ka tipam var piemist kādas no blakus esošā, viena vai abu, tipu raksturīgām īpašībām. Piemēram, Vieninieks var būt ar Otro spārnu un Vieninieks var būt ar Devīto spārnu vai Vieninieks var būt ar Otro un Devīto spārnu vienlaicīgi. Tāpat Vieninieks var arī neatpazīt sevī nevienu no spārniem.