Īsumā:
Eneagramma, tulkojumā no grieķu valodas nozīmē: ennea – deviņi, gramma – figūra.
Eneagramma ir personības tipoloģijas modelis, kas iedala cilvēkus pēc motivācijas. Kā jau saka priekšā pats nosaukums, eneagramma apraksta deviņas atšķirīgas pasaules uztveres un motivācijas.
Plašāk:
Kāpēc tieši pēc motivācijas?
Ikkatrs no mums var izdarīt vienu un to pašu lietu, taču katram no mums var būt atšķirīga motivācija. Tāpēc svarīgi pamanīt ne tikai to, ko dara cilvēks, bet izprast arī to, kāpēc viņš tā rīkojas. Un tikai tad, varam runāt par to, ka patiesi saprotam otru cilvēku, nevis interpretējam viņa rīcību caur savu prizmu.
Protams, tas pats attiecas arī uz sevi. Kad sākam saprast, kāpēc mēs kaut ko darām vai nedarām, tikai tad varam kaut ko mainīt savā dzīvē vai tieši otrādāk – atstāt visu kā ir.
Tātad, eneagramma, iedalot cilvēkus deviņos tipos, apraksta:
biežākās uzvedības stratēģijas;
neapzināto motivāciju;
vērtības un uzskatus;
uzvedību un iekšējos stāvokļus, kad esam stresā vai komfortā;
kādu “lomu spēlējam” komandā un kā uzvedamies konfliktos;
stiprās puses;
attīstības līmeņus;
bērnību un attiecības ar vecākiem;
trīs instinktus: pašsaglabāšanās, sociālo un seksuālo;
trīs intelektus: galvas, sirds un ķermeņa;
vizuālās izpausmes;
kā mēs visbiežāk jūtamies blakus katram tipam;
un vēl citus cilvēka rakstura un uzvedības aspektus.
Var rasties jautājums: “Tik daudz aspektus apraksta un sākumā rakstīts, ka iedala tipos pēc motivācijas. Kā tad īsti ir?” Tā arī ir, šķiroti un sadalīti pa eneagrammas tipiem cilvēki tiek pēc motivācijas. Un, tā kā, cilvēks ir dinamiska būtne un mēdz justies labi, kad atrodas komfortā, var būt neapmierināts stresā, aug, attīstās un mainās, tad eneagramma paredz dažādas dzīves situācijas un apraksta to, kā dažādās situācijās, katrs tips, visbiežāk rīkojas un jūtās. Tāpēc sadalījuma kritērijs viens – motivācija, bet apskatīts cilvēks tiek gan no iekšējās pasaules skatu punkta, gan darbības līmenī.
Īsumā:
Jā, eneagrammu var izmantot jebkur, kur ir vismaz viens cilvēks.
Plašāk:
Eneagramma ir mācība par cilvēku, par mūsu iekšējiem procesiem, par to, kāpēc mēs tā rīkojamies, par mūsu talantiem, par lielajiem dzīves izaicinājumiem un attīstību.
Līdz ar to, ikdienā mācoties sadzīvot paši ar sevi vai veidojot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, noteikti, var izmantot eneagrammas zināšanas.
Daži piemēri, kā varētu izpausties eneagrammas ikdienas pielietojums:
varam labāk saprast, kāpēc mūsu dzīvē notiek tieši tā;
kāpēc kāda konkrēta cilvēka klātbūtnē, nekas nesanāk vai tieši otrādāk, viss sanāk labāk kā jebkad;
sākam saprast savus ģimenes locekļus, kāpēc viņi tā reaģē uz mums, kāpēc tieši tādas veidojas mūsu attiecības un ko var darīt, lai tās uzlabotu;
līdzīgi ir ar kolēģiem – kāpēc viņš tā reaģē, kāpēc viņa tik bieži pārbīda puķu podu uz sava galda;
meklējot cilvēkus konkrētam darbam, projektam vai amatam – saprotam, kurš spēs veiksmīgāk tikt galā ar konkrētajiem pienākumiem; [neliela atkāpe – jebkurš tips var veikt vienu un to pašu, tikai rezultāts būs atšķirīgs, tāpēc zinot vēlamo rezultātu, mums ir vieglāk izvēlēties konkrētu cilvēku]
strādājot komandā vai ar grupu – var veiksmīgāk sadarboties, jo saprotam, kāpēc viens ir tik kluss un ko darīt ar skaļo, kā motivēt katru no viņiem un kā izdarīt tā, lai viņi varētu veiksmīgāk sadarboties; [šo var pielietot jebkurš, kurš darbojas ar grupu, sākot no bērnu dārza auklītes beidzot ar uzņēmumu vadītājiem]
meklējot sadarbības partnerus, var ātrāk izvedot kvalitatīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību un jau laicīgi saprast, kāda var būt veiksmīgāka sadarbība ar konkrēto eneagrammas tipa pārstāvi;
apkalpojot viesus, vieglāk pārsniegt viņa cerības, jo saproti, kā darbojas šis tips;
mākslas vidē, zinot savas lomas eneagrammas tipu ir vieglāk iejusties un attēlot to;
rakstot grāmatas, scenārijus – savus varoņus padarīt dzīvākus, īstākus;
veidojot attiecības: paziņu līmenī, gan personiskākas; zinot eneagrammu, varam ar lielāku varbūtību “paredzēt” mūsu attiecību biežāko scenāriju un zinām, kas jādara, lai šīs attiecības izvērstos pēc iespējas veiksmīgākas vai tieši otrādāk 😉;
un daudzas citas sfēras, kas ir saistītas ar cilvēkiem
Kā dažreiz jokoju treniņos: “Es ar eneagrammu mostos, dzīvoju un dodos gulēt.” Patiesībā, tas ir ļoti tuvu realitātei, jo mana ikdiena ir saistīta ar cilvēkiem un, lai pēc iespējas veiksmīgāk veidotu attiecības ar viņiem, izmantoju eneagrammas zināšanas.
Un ziniet, man ir kļuvis vieglāk atrasties sabiedrībā ar citiem cilvēkiem, kaut gan manam eneagrammas tipam ir raksturīga vairāk norobežošanās un atturīgs dzīves stils 😉
Īsumā:
Visveiksmīgākais veids noteikt savu eneatipu ir apgūstot eneagrammu dzīvajā, kopā ar citiem cilvēkiem un ļaujoties procesam.
Plašāk:
Visveiksmīgākais ceļš ir apgūt eneagrammu un saprast, pie kura no tipiem piederi.
Eneagrammu var apgūt:
- apmeklējot apmācības dzīvajā;
- apmeklējot apmācības tiešsaistē;
- skatītoties video ierakstus;
- lasot grāmatas.
Kāpēc visveiksmīgāk noteikt savu tipu var apmeklējot apmācības dzīvajā?
- Grupa tā ir droša vide, kurā mēs varam eksperimentēt – ļauties savām dabiskajām reakcijām -, tādā veidā iepazīt sevi labāk un pārliecināties par to, ka pasaule nesabrūk. Varam atrast jaunas stratēģijas kā panākt vēlamo rezultātu, kas strādā un ir ekoloģiskas attiecībā pret citiem cilvēkiem. Ekoloģiskas nozīmē – nenodara ļaunu.
- Kad atrodamies grupā ar citiem, varam sekot līdzi tam, kā notiek mijiedarbība starp dažādiem eneagrammas pārstāvjiem. Tas palīdz labāk pamanīt kaut ko par sevi, ko ikdienas skriešanā nepamanām. Kā arī grupa sniedz atgriezenisko saiti par mums dažādos veidos:
- verbāli;
- rīkojoties;
- apzināti;
- neapzināti.
Un tas palīdz labāk saprast, kā tad pārējiem ir sadzīvot ar mums, ko ikdienā, mēs ne vienmēr saņemam, jo nav taču pieklājīgi, tā tieši sejā cilvēkam, teikt, kāds viņš īstenībā ir. Viņam pašam tas ir jāsaprot. 😉
3. Nu un protams, kad atrodamies kopā ar sava tipa pārstāvjiem, tad:
- varam paskatīties uz sevi no malas;
- uzzināt, ka “tāds” es neesmu viens 😊;
- saprast, ka ar mani viss ir kārtībā;
- ja kāds no grupas atskaņo kaut kādu savu iekšējo procesu, mēs saprotam, ka tieši tas pats notiek ar mums.
Brīnišķīgā sajūta “jā, jā, man arī tā ir, ar mani arī tā notiek un mani arī tas tracina!” bieži vien palīdz saprast, pie kura eneagrammas tipa es piederu. Nu un tieši otrādāk, domas “tas noteikti nav par mani un tas vispār nav pieņemams”, palīdz saprast, kurš eneagramas tips noteikti neesmu.
Šim visam – droša vide, apkārtējie un iekšējie procesi – apvienojoties, mēs visveiksmīgāk varam noteikt savu eneatipu.
Vēl pastāv iespēja noteikt savu eneagrammas tipu sesijas laikā. Tas ir pats vieglākais veids, ar diezgan lielu varbūtību, ka tips tiks noteikts precīzi. Tomēr apmācības un dzīvs kontakts vienmēr būs efektīvāks. Vairāk par tipu noteikšanu ŠEIT.
Īsumā:
Ieteiktu sākt ar Helēnas Palmeres grāmatu “Eneagramma mīlestībā un darbā”.
Plašāk:
Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kurās valodās vai valodā jautātājs lasa.
Ja mēs runājam par grāmatām latviešu valodā, tad tā noteikti būtu augstāk minētā, jo ir uzrakstīta un iztulkota vienkāršā valodā, līdz ar to viegli uztverama.
Tad kā nākamo var lasīt Dona Ričarda Riso un Rassa Hadsona kopdarbu “Eneagrammas gudrība. Deviņas personības tipu psiholoģiskās un garīgās izaugsmes rokasgrāmata”. Šajā grāmatā ir apkopotas daudzas eneagrammas tēmas, līdz ar to tā jau ir nedaudz sarežģītāk uztverama iesācējam, jo var sajaukt galvu. Par šo jokoju apmācībās, ja kāds saka, “ka tagad pavisam putra galvā”. Parasti atbildu: “Tas ir foršākais brīdis apmācībās, jo nozīmē, ka notiek process, un drīz viss saliksies pa plauktiņiem un jauniegūtā informācija pievienosies pie jau esošās!” Tāpēc, kad jau ir izveidots priekštats par eneagrammu, droši var ķerties klāt šai grāmatai.
Man patīk arī Ričarda Rora un Andrēassa Eberta grāmata “Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas”. Ja ir saprotami reliģiski termini un piemēri no Bībeles, tad šī grāmata būs arī interesanta lasīšanai.
Ja lasi krievu valodā, tad saraksts jau ir plašāks. Ieteiktu sākt ar Helēnas Makani grāmatu “Эннеаграмма: Ваш путь личностного развития”.
Noteikti ieteiktu izlasīt Naranho grāmatu “27 персонажей в поисках бытия. Опыт изменения себя в свете эннеаграммы”, jo tā ir balstīta uz piemēriem no dzīves. Manuprāt, tas ir patiesi forši, kad mēs ne tikai lasām teoriju, bet arī uzzinām par konkrētiem piemēriem, kā tas izpaužas dzīvē.
Un ķirsītis uz šī eneagrammas deserta varētu būs Naranho grāmata “Характер и невроз: Интегративный взгляд”. Šajā grāmatā autors apkopo savu ilggadējo psihoterapeitisko pieredzi un apraksta eneagrammas tipus izmantojot citus pazīstamus psiholoģiskās tipoloģijas modeļus.
Pilnu ieteicamo grāmatu sarakstu atradīsi ŠEIT.
Īsumā:
Eneagramma ne tikai apraksta, kāds ir konkrētā tipa cilvēks, bet arī to, kāpēc viņš tāds ir: viņa uzskatus, vērtības un motivāciju.
Plašāk:
Tātad, ar ko eneagramma atšķiras no citiem psiholoģijas modeļiem:
- Eneagramma ir plaši pielietojama. Tā strādā un der visur, kur ir vismaz viens cilvēks. Ja citas tēmas (piemēram, komunikācija, stresa noturība un tamlīdzīgi) ir jāpielāgo katrai sfērai atsevišķi, tad enneagrammas zināšanas mēs iegūstam un tās paši spējam viegli pielāgot savām vajadzībām.
- Eneagramma apraksta ne tikai to, kā rīkojas, ko dara un kādas stratēģijas izvēlas katrs tips, bet arī to kāpēc viņš to dara. Katrs mēs varam izdarīt vienu un to pašu, bet mūsu motivācija jeb “kāpēc” mēs tā izdarījām, var būt atšķirīga. Tāpēc, manuprāt, tas ir svarīgs faktors.
- Eneagramma atspoguļo cilvēku “dinamikā”. “Dinamikā”, tas nozīmē, ņemot vērā katra tipa stāvokli stresā un komfortā. Domāju, piekritīsiet, ka stresā un komfortā mūsu iekšējais stāvoklis un uzvedība var atšķirties. Stresā mēs varam sadarīt ko tādu, ko savā ierastajā stāvoklī nedarītu, un komfortā mēs varam uzdrīkstēties kam tādam, par ko tikai sapņojām.
- Eneagramma ir par attīstību, to var salīdzināt ar karti, kas attēlo ceļus, upes, kalnus un tā tālāk. Un, kad mēs skatāmies uz galapunktu, kur vēlamies nonākt, mēs izvēlamies ceļu, kā nonākt tur. Tad eneagramma, tieši tāpat, parāda vairākas attīstības iespējas un katrs pats izvēlas savu galapunktu un to, pa kuru no ceļiem doties. Ko svarīgi piebilst, ka eneagramma nekāda gadījumā neliek mums kaut kādā veidā sevi lauzt vai kardināli pārtaisīt, bet gan piedāvā veidus, kā mēs varam kļūt par sevis labākās versijas.
- Eneagrammas attīstība notiek 2 virzienos: garīgajā un psiholoģiskajā. Tie nav pretēji, bet gan iet roku rokā viens ar otru. Būtiskākā atšķirība ir pasniegšanā – garīgajā eneagrammā ir piemēri no svētajiem rakstiem, bet psiholoģiskajā – no ikdienas.
- Par Eneagrammu ir rakstīti desmitiem zinātniskie darbi, kur tā tiek salīdzināta ar citām tipoloģijām un secinājums – eneagramma strādā, tipu apraksti ir vienkārši un precīzi izveidoti. To nevar pielīdzināt horoskopiem vai ezotērikai, jo tips netiek noteikts pēc dzimšanas datuma vai zvaigžņu stāvokļa, bet gan balstoties uz testiem un informāciju par tipiem. Ja netici, pārbaudi
Īsumā:
Visi tipi ir labi, un katrs tips ir viens par otru labāks! 😉
Plašāk:
Eneagrammā ir viens ļoti svarīgs noteikums – Eneagrammā nav labāka vai sliktāka Eneagrammas tipa; visi tipi ir labi, un katrs šajā pasaulē ienes savu pievienoto vērtību. Protams, katram ir savas stiprās puses un arī izaicinājumi, ar kuriem viņi saskaras ikdienā.
Iespējams, skatoties uz Eneagrammas zīmi, sākumā var šķist, ka Devītnieks ir tāds it kā nedaudz svarīgāks, jo atrodas zīmes augšdaļā. Tomēr tā nav. Jo pilna Eneagrammas zīme ir ar 9 līmeņiem, kurā aplis tiek pagriezts horizontāli un visi tipi nonāk plaknē, kas, savukārt, liecina par vienlīdzību un vienlīdz svarīgu līdzās pastāvēšanu.
Protams, būs kaut kādi darbi, kuros būs labāks viens vai otrs Eneagrammas pārstāvis, bet tas būs atkarīgs no rezultāta, ko vēlamies sasniegt. Un tas, ka es varu kaut ko labāk izdarīt, nepadara mani labāku par citiem, jo citi spēj izdarīt kaut ko labāk par mani, un tā tālāk.
Kopumā, tas tāds filosofisks jautājums 😊
Īsumā:
Eneagramma sāk strādāt, kad teorija satiekas ar praksi.
Kad to, ko es zinu par eneagrammu, es sāku pamanīt savās darbībās vai iekšējos procesos, vai tas sāk izpausties sadarbībā ar citiem cilvēkiem.
Plašāk:
Piemēram, zināms, ka Vieninieka talants ir pamanīt to, ko var uzlabot. Un brīdī, kad draugs Vieninieks sāk komentēt manu projektu un dot padomus vai mēs vēl bieži saucam to par kritiku. Es nevis apvainojos, ka viņš nav novērtējis manu darbu vai domāju: “Viņam jau nekad nekas nepatīk” un pārstāju ar viņu komunicēt, bet gan saprotu, ka tā ir viņa dabiskā reakcija un talants. Tāpēc, ja mani patiešām interesē attīstīt šo projektu, tad es ieklausos un ņemu vērā šos ieteikumus. Un, ja man gribās uzslavu, tad tieši tā arī jautāju: “Kas šajā projektā ir izdevies?” Man kļūst vieglāk komunicēt ar Vieninieku un es varu veidot labvēlīgāku mūsu sadarbību.
Vai piemēram, mans jaunais darba kolēģis ir Trijnieks, tad es viņam īsi un ātri skaidrošu, kas un kad ir jādara, strukturēti – pa punktiem, lai lieki netērētu laiku. Turklāt ar jauno kolēģi Septītnieku, ik pa laikam es papļāpāšu par foršajām lietām uzņēmumā: par izklaides iespējām, par iespaidīgajiem projektiem un ļaušu arī viņam padalīties savā pozitīvajā pieredzē. Mēģināšu parādīt, ka darbs ir kā izklaide.
Piemēram, ja mana mamma ir Divnieks, tad es vienmēr paudīšu pateicību par viņas rūpēm, vārdos vai darbos. Un centīšos uzturēt ņemšanas – došanas balansu. Lai viņa nepazūd rūpēs par mani vai citiem. Ja nepieciešams atgādināšu, ka viņa drīkst darīt kaut ko priekš sevis un mēs par to nesāksim viņu mazāk mīlēt. Ļaušu viņai pabūt vienai, jo zinu, ka tas ir labs laiks, kad viņa atļausies pārslēgties no citiem un palutināt tieši sevi.
Personīgi es eneagrammu izmantoju vadot apmācības. Eneagrammas zināšanas man palīdz vieglāk piemeklēt pareizos vārdus īstajā laikā, lai ātrāk un veiksmīgāk sasniegtu vēlamo rezultātu. Kā arī individuālajās konsultācijās, tas palīdz jau pēc neilga laika saprast, kas notiek ar klientu un kāpēc mūsu starpā veidojas tieši tādas attiecības un kā tās padarīt mums abiem komfortablākas. Un arī saprotot, kā citi cilvēki uztver manu eneagrammas tipu, man ir vieglāk ar viņiem komunicēt.
Daudz kur tiek skandināts par to, ka mēs esam dažādi. Tas īsti nepalīdz, kamēr nesākam izķert un pamanīt tos brīžus, kad mēs atšķiramies. Kad pamanām, tikai tad varam sākt iemācīties to pieņemt, jo saprotam: ka šī cilvēka mehānisms strādā uz citas degvielas un viņa motoram ir cita litrāža, kā arī riepu diametrs – lielāks 🙂 Un tikai loģiski, ka nevaram no visiem sagaidīt vienu un to pašu rezultātu un sākam novērtēt to dažādības burvību, ko katrs spēj sniegt. Un tad diena kļūst saulaināka, zāle zaļāku un debesis zilākas 😊
Īsumā:
Nē, tipu mainīt nevaram, tas mums ir uz visu mūžu 😊
Plašāk:
Tātad, savu tipu nemainām. Tomēr, ja kaut kas nepatīk, varam to uzlabot un kļūt par savu labāko versiju.
Ko tas nozīmē?
Katram tipam ir 9 attīstības līmeņi. Un, visdrīzāk, mēs nepatīkam sev kādā no šiem līmeņiem. Saprotot, kas ir tas, kas mums nepatīk, mēs varam to mainīt. Rezultātā, motivācija paliek tā pati (kas nozīmē, ka tips nemainās), bet mēs apgūstam jaunas stratēģijas, kā panākt vai saņemt vēlamo rezultātu tādā veidā, kas patīk un, iespējams, mēs pat varētu ar to lepoties.
Svarīgi ir saprast, ka nav labāka vai sliktāka eneagrammas tipa. Visi tipi ir labi – katram ir savas stiprās puses un katrs saskaras ar saviem dzīves izaicinājumiem.
Ja šķiet, ka kāds tips patīk labāk, tad droši varam iemācīties tā stratēģijas un pielietot tās dzīvē, paliekot mēs paši. Jeb varam pārņemt stratēģijas darbības līmenī un palikt ar savām iekšējām vērtībām un uzskatiem.
Nu un protams, būtu labi noskaidrot, kas tad tieši sevī nepatīk un kā to var uzlabot vai aizvietot, lai dzīvotu lielākā saskaņā ar sevi. Jo mūsos jau ir viss mums nepieciešamais, jāiemācās tikai to pielietot. 😉
Īsumā:
Jo mēs nākam no dažādām ģimenēm un augam dažādos apstākļos.
Plašāk:
- Kā rakstīju iepriekš, mēs nākam no dažādām ģimenēm: kādā ir ļoti stingri noteikumi un bargi sodi, par to pārkāpšanu, tad mūsu tips ir rigids jeb kā no eneagrammas grāmatas. Ja ģimenē valda lielāka brīvība, tad arī tips būs elastīgāks jeb mēs ikdienā izmantosim arī citu tipu stratēģijas un nebūsim tik kategoriski.
- Vēl tipa izpausmes būs atkarīgas no vadošā instinkta: pašsaglabāšanās, sociālais vai seksuālais. Ko tas nozīmē? Tas ir tā, ka tips vairāk izpaužas saskaroties ar konkrētā instinkta vajadzībām un būs mazāk pamanām citā instinktā. Piemēram: ja mans vadošais instinkts ir seksuālais, otrs sociālais bet trešais pašsaglabāšanās. Tad es spilgti izrādīšu savu tipa izpausmes attiecībās – viens pret vienu, pavisam nedaudz mans tips būs pamanāms lielākā cilvēku kompānijā jeb sabiedrībā un pavisam maz būs pamanās domājot par komfortu, izdzīvošanu vai naudu.
- Attīstības līmenis arī ietekmē tipa izpausmi. Jo augstāks attīstības līmenis, jo elastīgāks ir mūsu tips. Ja viena tipa pārstāvji atrodas atšķirīgos attīstības līmeņos, tad viņi būs arī atšķirīgi. Pie atbildes uz jautājumu: “Man nepatīk mans tips”, minēju, ka iespējams, mēs sev nepatīkam kādā no zemākiem attīstības līmeņiem.
- Mēs katrs atrodamies dažādos dzīves posmos. Kāds uzsāk mācības, kāds veido ģimeni, kāds meklē sevi. Tas arī ietekmēs to, kā izpaudīsies mūsu tips. Lielisks piemērs ir Septītnieki. Kad Septītnieks studiju gados ir cilvēks ballīte un dzīve viņam ir pozitīvu izaicinājumu pilna, tad, tas pats Septītnieks jau realizējies: ģimenē darbā vai citā sev svarīgā jomā, būs nosvērts un iespējams pat mierīgs cilvēks.
Manuprāt svarīgākais, ko jāatceras: “Neatkarīgi no tā, ka eneagramma mūs visus sašķiro 9 tipos, mēs esam un būsim individuālu īpašību kopums jeb mēs katrs esam īpašs, kā personība 😉